Smadzeņu darbība

Autors: Vita Pļaviņa
Avīze: „Izglītība un Kultūra”, 2009. gada 30. aprīlis

Rīgā jau nepilnu gadu darbojas RigaBrain treniņu centrs, kas sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu kompāniju Brain State Technologies piedāvā individuāli pielāgojamu, augstas kvalitātes smadzeņu treniņa pakalpojumu Brain State Conditioning.
Šīs smadzeņu treniņu nodarbības paredzētas, lai līdzsvarotu smadzeņu darbību un tuvinātu ideālai smadzeņu darbībai – homeostāzei, kas nodrošina labsajūtu emocijās, domāšanā, attiecībās, ģimenē, darbā un citās dzīves sfērās.
Metodi uz Latviju atvedis Pēteris Urtāns, kurš pēc Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes absolvēšanas Arizonā apguvis Brain State Technologies kompānijas organizētās studijas un praktiskās mācības.

Kā tehnoloģija darbojas praksē un kas šo metodi drīkst izmantot?
Pirmkārt jau smadzeņu darbības uzlabošana būtu nepieciešama jebkuram. Pirmajā tikšanās reizē ar klientu apspriežam tās dzīves jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi un tiek novērots vispārējs smadzeņu darbības stāvoklis. Izmantojot mērinstrumentu, tiek uztverta smadzeņu aktivitāte. Lai izmērītu smadzeņu darbības radītos viļņus, ierīce tiek pielikta pie galvenajām smadzeņu zonām. Informācija tiek ierakstīta klientam esot ar atvērtām, aizvērtām un puspievērtām acīm, tāpat arī veicot uzdevumus, kas aktivizē konkrētu smadzeņu zonu, piemēram, lasot, klausoties, rēķinot vai meklējot kaut ko tekstā. Šis process ilgst līdz 60 minūtēm. Visbeidzot informācija apkopošanai un aprēķinu veikšanai tiek aizsūtīta uz datoru un gala rezultātā tiek iegūtas konkrēta cilvēka smadzeņu darbības īpatnības. Tātad novērojam, kur smadzeņu darbībā izveidojies disbalanss. Pēc problēmzonu novērošanas, tiek izstrādāts individuāls smadzeņu treniņu plāns.
Treniņi notiek klusā un mierīgā atmosfērā, ērtā krēslā, pusguļus stāvoklī, ļaujot pilnībā atslābināties. Treniņa laikā dators pārvērš smadzeņu viļņus skaņās, kas raksturo optimālu smadzeņu darbību, tādejādi radot īpašu, tikai klienta smadzeņu mūziku, ko viņš klausās caur „austiņām”. Mūzika ir kā informatīvs materiāls, kas ļauj smadzenēm sevi no malas novērot. Tieši šis novērošanas process, pateicoties smadzeņu plasticitātei, virza smadzeņu darbību uz optimālāku stāvokli. Smadzenes sevi redz no malas optimālākajā darbībā un tiecas uz to. Brain State Conditioning seanss parasti ilgst divas stundas un efekta noturībai bieži vien notiek katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Iesākumā nepieciešami desmit seansi, kurus var veikt nedēļas laikā, bet seansu skaits ir atkarīgs no klienta vēlamā rezultāta.

Kādai jābūt līdzsvarotai smadzeņu darbībai?
Smadzeņu darbības līdzsvars katram ir individuāls. Šajā metodē netiek izmantota konkrēta datu bāze par vajadzīgajām smadzeņu darbības normām. Ir neiroloģiski atgriezeniskās saites metodes, kas izmanto datu bāzes, kurās tas ir noteikts, piemēram, Baltijas reģionā dzīvojoša cilvēka konkrētam vecuma posmam atbilstošs smadzeņu darbības līdzsvars. Mēs izmantojam desmitiem tūkstošu algoritmu, kas izrēķina konkrētā cilvēka unikalitāti.

Kas smadzenēm traucē darboties līdzsvarā?
Emocionāli traumatiskie notikumi, stress un pārdzīvojumi veido nosacītus „nospiedumus” smadzenēs. Tie var būt arī ģenētiski mantoti vai pat pirms mūsu piedzimšanas iegūti. Smadzenes novērojot sevi, redz šos „nospiedumus” un saprot, ka tas vairs nav nepieciešams un kura uzturēšanai velti tiek patērēta enerģija. Smadzenes var strādāt optimālāk, neuzturot šos „nospiedumus”. Vienkāršāk sakot, katrs kreņķis var radīt nospiedumu mūsu smadzeņu darbībā, kas sāk kontrolēt mūsu darbības, nosaka mūsu izvēles, veido ieradumus, atkarības un stimulē slimību rašanos. Tāpēc jāsaprot, ka smadzenes ir instruments, kas jāizmanto mūsu labā. Katrā cilvēkā ir milzīgs potenciāls, no kura tiek izmantota tikai daļa, tāpēc atbrīvojoties no šiem nospiedumiem smadzenēs, katrs var uzlabot savas darba spējas un dzīves kvalitāti kopumā.
Ja mēs gribētu, lai cilvēka smadzenes būtu ideālā stāvoklī, tad viņam ģenētiski nevajadzētu pārmantot šādus „nospiedumus”, grūtniecības un bērna piedzimšanas procesam, kā arī visai bērnībai vajadzētu noritēt perfekti, lai smadzenes darbotos atbilstoši pasaulei, kurā viņš dzīvo. Bet mēs nepētām to, no kurienes cilvēkam rodas šis disbalanss smadzeņu darbībā. Nav svarīgi, no kura laika tas ir smadzenēs, svarīgi, kas notiek šobrīd. Ja sarunu gaitā vai anketēšanā cilvēks norādījis, ka viņam ir problēmas komunikācijā ar citiem cilvēkiem, tad pievēršam uzmanību konkrētajām smadzeņu zonām, kas par to atbild.

Izmantojot smadzeņu darbības treniņus, salīdzinot ar meditācijām un garīgo vingrinājumu izpildīšanu, līdzīgu efektu varot sasniegt daudz īsākā laikā. Pastāstiet, cik veiksmīgi ir treniņu rezultāti un vai tie ir neatgriezeniski?
Protams, atbrīvoties no nospiedumiem smadzenēs, var arī izmantojot citas pieejas, taču tad tiek patērēti vairāki gadi. Izmantojot Brain State Conditioning, nospiedums tiek atrasts uzreiz un smadzenes pašas to atbrīvo. Treniņu rezultāti ir diezgan veiksmīgi, jo 90% no klientiem savā ikdienas dzīvē pamana pozitīvas izmaiņas.
Viens no personiskajiem ieguvumiem ir individuālā potenciāla attīstīšana. Piemēram, sportisti, panākot līdzsvaru smadzeņu darbībā, spēj veiksmīgāk koncentrēties spēlei vai kādai konkrētai sporta disciplīnai. Smadzenes spēj sasaistīt daudz vairāk informācijas, līdz ar to ieraugām savā dzīvē vairākas līdz šim nepamanītas iespējas. Cilvēki sajūt stabilitāti. Ja viņš nespēj pieņemt lēmumus, ir nekonkrēts, tad līdzsvarota smadzeņu darbība veicina konkrētību un motivāciju kāpēc jāpieņem tāds un ne savādāks lēmums, lai dzīvē virzītos uz izaugsmi. Ja paskatāmies vispārīgi – tad ideālākā smadzeņu darbība ir veiksmīgiem uzņēmējiem un mūkiem, kuri spēj prātu ieslēgt un izslēgt.
Līdzsvarojot smadzeņu darbību, paaugstinās fiziskās darbošanās spējas. Piemēram, olimpieši Amerikā izmanto šo metodi un kamēr tā nebūs pieejama visiem pasaulē, viņi sacensībās vienmēr būs pirmie. Šī metode spēj atbrīvot arī no atkarībām. Cilvēks, kuram smadzenēs ir disbalansā, meklē stimulus no ārpuses – atkarības. Pēc seansiem, viņam ir daudz vieglāk pateikt „nē”, jo ir apmierināts ar sajūtu kāda viņam ir pašreiz. Līdzsvarota smadzeņu darbība uzlabo pašsajūtu.
Protams, katram cilvēkam nepieciešamo seansu skaits ir individuāls un izejot šos seansus, cilvēks nekļūst konstanti veiksmīgs un laimīgs. Apkārtesošās situācijas turpina viņu ietekmēt, taču tās ir daudz vieglāk risināt.

No psihoanalīzes viedokļa, cilvēkam ir jāapzinās savas pašsajūtas iemesli, jāanalizē tie, tātad pašam aktīvi un apzināti jāpiedalās pārmaiņu procesā. Praktizējot smadzeņu darbības treniņus, daļu no darba paveic tehnoloģijas. Vai cilvēku kā dvēselisku būtni treniņi nepielīdzina robotam?
Jā, šeit netiek pielietots cilvēka gribasspēks, taču līdzsvarotas smadzenes rada mūsu unikālajai individualitātei atbilstīgas domas, idejas, iztēli un sajūtas. Ir svarīgi saprast, ka smadzenes neesi tu, bet gan instruments, ko izmantojam savā labā. Mēs izmantojam smadzeņu spējas. Tā ir liela atšķirība! Smadzeņu spēja prasa nopietnus pūliņus un dažkārt pat cīņu, un te nav izslēgta neveiksmes iespēja. Smadzeņu spēja ietver dziļu mieru kopā ar spontānu pašsavaldīšanos. Būtībā tas nozīmē vecajām smadzenēm mācīt jaunus paņēmienus. Mēs nestrādājam ar to informāciju, kas ir cilvēkā, mēs strādājam ar ceļiem, pa kuriem informācija pārvietojas, tātad ar nospiedumiem, kuros informācija iesprūst. Piemēram, nāk cilvēks un saka: „Es zinu un saprotu savas pašsajūtas iemeslus, es pat metodes zinu un pielietoju tās, bet kaut kas neļauj iet uz priekšu.” Un tā ir smadzeņu darbība. Ir cilvēks, kas saka, ka 43 gadus meklējot izeju no savas traucējošās sajūtas, tikai tagad, pēc šīs metodes praktizēšanas, saprot, ka to varējis izdarīt divu nedēļu laikā.
Pēdējie pētījumi pierāda, ka ārpus līdzsvara esoša smadzeņu darbība neļauj cilvēkam pieņemt pareizos lēmumus. Ja tos pieņem balstoties uz nospiedumiem, tie nevar būt optimālākais variants. Ir taču atšķirība vai lēmums tiek pieņemts bailēs vai mīlestībā? Dzīvē to ļoti tieši var redzēt cietumā. Tajos daudz strādājis tehnoloģijas atklājējs Lī Gērdess un pēc seansiem ar ieslodzītajiem vienmēr ir sekojis secinājums, ka cietumnieki ir neizpratnē par veiktā pārkāpuma iemesliem, jo atklājuši, ka patiesībā viņiem patīk kādas citas konkrētas lietas un ierauga savai turpmākajai dzīvei jaunas iespējas.

Bet cilvēka dzīvi taču ietekmē gan vecāku dzīves pieredze, gan bērna audzināšana un apkārtesošā vide. Par noziedznieku neizveidojas nejauši.
Patiesībā vide diezgan maz ietekmē mūsu būtību. Lī ir bijusi pieredze ar puisi, kuru policija apturēja par aizdomām, ka viņš pārvadā narkotikas. Viņu apstādinot tika konstatēts, ka mašīnā ir nevis narkotikas, bet gan ieroči un zīmēts plāns, kā atriebties skolotājiem un klasesbiedriem. Visi bija pārsteigti, jo bērns nācis no labas ģimenes, tika raksturots kā lielisks bērns, kuram reizēm neveidojās komunikācija ar klasesbiedriem. Smadzeņu darbības treniņu laikā tika konstatēts, ka disbalanss smadzenēs radies jau pirms viņa piedzimšanas. Bērna mamma pēdējā grūtniecības mēnesī bija izbraukusi piknikā, kur kļuvis slikti, tāpēc tika aizvesta uz slimnīcu, jo domāja, ka gaidāmas priekšlaicīgas dzemdības. Slimnīcā izrādījās, ka viss kārtībā un notikums tika aizmirsts. Taču bērna smadzenes notikumu saglabāja un visi lēmumi, kurus bērns dzīves laikā pieņēma, tika balstīti uz šo nospiedumu smadzeņu darbībā. Viņš domāja, ja jau attiecības ar klasesbiedriem neveidojas tik veiksmīgi, tad jāatbrīvojas no viņiem un viss būs labi.

Brain State Conditioning nav paredzēts slimību, psihisku traucējumu vai simptomu ārstēšanai, pilnīgai izārstēšanai, dziedināšanai vai diagnosticēšanai. Kā jūs nosakāt vai nekaitējat cilvēkam ar šo metodi?
Mēs varam redzēt, cik līdzsvarota smadzeņu darbība ir konkrētajam cilvēkam. Piemēram, arī autoimūnās saslimšanas, kas saistītas ar smadzenēm, izvērš disbalansu smadzeņu darbībā. Neirologs Roberts Skārs, kas veltījis 20 gadus smadzeņu darbības pētīšanai, saka, ka visi traumatiskie notikumi atstāj nospiedumus mūsu smadzenēs, kas var izraisīt fiziskas saslimšanas. Un saslimšanas pazūd, ja cilvēks atgūst homeostāzi, līdzsvarotu smadzeņu darbību. Tad var mazināties depresija vai nomākts garastāvoklis, miega problēmas, atkarības, trauksme, ēšanas un ar mācīšanos saistīti traucējumi. Tādus pašus rezultātus cilvēks var iegūt arī ar meditāciju palīdzību, vienīgi tas prasīs gadus. Šī metode dod iespēja pašām smadzenēm sevi novērot un atgūt līdzsvarotu darbību. Tas ir līdzīgi kā mēs, ieskatoties spogulī, varam daudz vieglāk sevi sakopt, nekā bez spoguļa.

Šo metodi izmantojuši 13 000 cilvēku, kas liecina par diezgan eksperimentālu tās līmeni. Kādi ir procedūru iespējamie negatīvie efekti?
Seansu un pēc seansu laikā izņēmuma gadījumos cilvēkiem ir iespējamas sekojošas sajūtas un novērojumi, kas katram izpaužas individuāli: saasināta jūtība pret gaismu, skaņu, smaržu, garšu, tausti, cilvēks vēlas pabūt vienatnē, pārdomāt un apsvērt savā dzīvē notiekošo. Var parādīties aizkaitinājums, dusmas, neiecietība pret apkārtējiem cilvēkiem, palielināties vienaldzības sajūta pret apkārt notiekošo, neapmierinātība ar esošo dzīves situāciju. Kā arī retos gadījumos pastiprināta svīšana, karstuma un aukstuma viļņi, ļoti reti vemšana vai citi līdzīgi simptomi. Pārdomu periodu, kuru varētu salīdzināt ar situāciju, kad atnāc mājās un saproti, ka bez tavas ziņas te kāds ir uzdzīvojis. No sākuma pārņem bezspēks, bet tad sāc rīkoties un savest telpu kārtībā. Cilvēkam var uznākt skumjas un pārņemt žēlums pret sevi, jo sapratis, ka, piemēram, 40 gadus no savas dzīves ir izniekojis. Kad smadzeņu darbība panākusi līdzsvaru, mainās attieksme pret ļoti daudzām lietām. Šis pielāgošanās periods var ilgt no dienas līdz nedēļai. Reizēm pēc seansiem var būt vieglas galvas sāpes, jeb tāda sajūta kā pēc kārtīgām mācībām, galva ir pilna, bet tas pāriet – iedzerot tēju ar medu vai cukuru un uzturā iekļaujot riekstus, zivis, pienu, rīsus vai citus olbaltumvielām bagātus produktus.

Eiropā šobrīd ir astoņi Brain State Conditioning kabineti, no tiem viens ir Rīgā. Cik veiksmīgi tas darbojas Latvijā?
Salīdzinot ar praksi Amerikā, Latvijā metodes pasniegšanas veids atšķiras ar lielāku skaidrošanu. Man bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, lai metodi adaptētu Latvijā. Amerikā cilvēkam pajautājot, vai viņš grib sakārtot savu smadzeņu darbību, viņš atbild – jā! Un ļaujas procesam. Latvijā cilvēki pret visu jauno ir noskaņoti diezgan skeptiski un kritiski. Tas ir labi, jo komunikācija izvēršas pat tādā zinātniskā līmenī un tas man patīk. Bieži vien cilvēkam iepazīstot šo metodi parādās vēl viena detaļa viņa kopējā pasaules uztverē. Reizēm šī detaļa ir tik būtiska, ka rezultāti pēc seansa ir acīmredzami. Nav nekāda vecuma ierobežojuma smadzeņu treniņu veicējiem. Pie mums nāk gan bērni, gan cilvēki, kas sasnieguši vecumdienas. Pasaulē strādā ar divu mēnešu veciem bērniem, bet es ieteiktu, tomēr sākt no septiņu gadu vecuma, jeb kad bērns var nosēdēt vismaz desmit vai divdesmit minūtes.
Es domāju, ka darbība ir izvērtusies diezgan veiksmīga, jo pie mums nāk cilvēki, kas novērojuši pozitīvas izmaiņas līdzcilvēkos un nu arī paši vēlas metodi praktizēt.
Patiesībā iepazīstināšanu ar smadzeņu darbības uzlabošanas treniņiem sāku sarunu veidā starp paziņām − trīs līdz seši cilvēki manā kabinetā. Nu jau esmu organizējis lekcijas Kongresu namā un šogad plašāku publiku esmu uzrunājis jau trīs reizes.

Pašu metodes tehnoloģiju ir izstrādājis amerikāņu zinātnieks Lī Gērdess, lai palīdzētu sev pārvarēt radošā procesa gaitā iegūto depresiju. Arī jūs šo metodi esat izmantojis. Kāpēc tieši to esat izvēlējies dzīves kvalitātes uzlabošanai? Kā tas saistīts ar paša dzīves pieredzi?
Pabeidzot Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes ergoterapijas nodaļu, specializējos psihiatrijā. Strādāju Psihiatrijas centrā un darbojoties ar šiem cilvēkiem domāju vai tiešām nav pasaulē nekas labāks par zālēm izdomāts? Pateicoties saviem kontaktiem ar Amerikas profesoriem, uzzināju par šo metodi. Kādu gadu to cītīgi pētīju, konsultējos un ievācu informāciju. Kad sapratu, ka esmu gatavs treniņus izmēģināt uz savas ādas, devos uz vienu no Eiropas kabinetiem, lai izietu 10 seansus. Manā gadījumā nebija novērojams būtisks disbalanss smadzeņu darbībā, bet pēc smadzeņu darbības treniņiem konstatēju pozitīvas pārmaiņas organismā. Pēc tam devos uz Ameriku pie Lī Gērdesa, kur praktiski apguvu metodi.
Pasaulē progresu virza nepieciešamība, tāda bija arī tehnoloģijas atklājējam Lī Gērdesam. Zinātnieks strādāja ar jauniešiem, kuri ir pārkāpuši likumu un reiz braucot uz vienu no bīstamajiem pilsētas rajoniem, četri jaunieši viņam uzbruka. Lai arī fiziskās rētas sadzija, pārdzīvotais atstāja sekas, ko apzīmē ar posttraumatisko stresa sindromu, viņš kļuva agresīvāks, neiecietīgāks pret apkārtējiem, mazinājās miega kvalitāte, pieauga nervozitāte. Protams, meklējot izeju, viņš apmeklēja dažādas metodes un speciālistus, tas palīdzēja, bet ātrāk vai vēlāk viņš atkal nonāca atpakaļ, sākotnējā stāvoklī. Un tad viņš atrada un iepazinās ar metodi, ko sauc par neiroloģiski atgriezenisko saiti, ko attīstīja apvienojot savas zināšanas datortehnoloģijās, matemātikā, kvantu fizikā, psiholoģijā un teoloģijā. Lī eksperimentēja ar jaunizgudrojumiem uz sevi. Jau pēc dažiem smadzeņu darbības treniņu seansiem, Lī Gērdess secināja, ka viņa smadzenes funkcionē daudz augstākā līmenī un būtiski uzlabojas dzīves kvalitāte. Zinātnieks sāka pilnveidot savu jaunatklājumu un turpina to darīt joprojām.

Papildu informācija www.SmadzenuDarbiba.lv