Katra cilvēka identitāte veido cilvēces kopējo identitāti.
Kas mēs esam? Ko mēs darām? Uz kurieni mēs dodamies?
Kas mēs esam? Ko mēs darām? Uz kurieni mēs dodamies?
Modernā pasaule un cilvēka identitāte
Laikmetā, kad video spēles samazina mūsu spējas domāt par sevi, tehnoloģijas un medicīniskie preparāti tuvina mūs laikmetam starp dzīvajām un nedzīvajām mašīnām, starp mūsu iekšējo ķermeni un ārpasauli. Laikmetam, kur tehnoloģijas uzlabos mūsu muskuļu spēku, sajūtas un tablešu kokteiļi regulēs mūsu noskaņojumu.
Jau tagad iestrādāti implanti paralizētā cilvēkā, dod iespēju ar domu palīdzību sūtīt impulsus uz savu robota roku, atliek tikai par to iedomāties un roka kustās.
Oksfordas Universitātes neiroloģe Susan Greenfield, kura pēta alcheimera slimību un tās iespējamo ārstēšanu, ik dienu saskaroties ar smadzeņu darbības pētījumiem, jau šobrīd var izdarīt satraucošus novērojumus, kas ietekmē cilvēku.
Pirmkārt, tas, ka smadzenes ir plastiskas un tās attīstās nepārtraukti un mainās, kā arī pretēji – deģenerējas. Smadzenes ietekmējas no visiem stimuliem un visa, kas notiek ap mums. Tās pārveidojas atbilstoši tam, ko mēs darām, kā mēs pavadām savu dienu. Paradoksāli, bet katra diena ietekmē to kādas būs smadzenes mums rīt!
Protams, par smadzeņu attīstību, adaptāciju vai mainību, tas jau vairs nav nekas jauns, par to jau runā veselu gadsimtu. BET ir viens milzīgs BET, smadzenes mainās ietekmējoties no VIDES, un pēdējo gadu desmitos vide mainās neaptveramā ātrumā. Piemēram, 60 gadīgam cilvēkam 10 gadu vecumā smadzenēm bija jāapstrādā par 10 000 reizēm mazāk ienākošo impulsu nekā tas ir šodien, kas, protams, izraisa izmaiņas smadzeņu struktūrā un darbībā. Šeit arī var runāt par to saucamo disbalansu, disharmoniju vai nelīdzsvaru smadzeņu darbībā, kas izraisa TO, ka daudzās lietās mēs nejūtamies pilnvērtīgi. Balansu ir iespējams atgūt ar meditācijām vai garīga rakstura vingrinājumiem.
Jaunās tehnoloģijas, kas šobrīd ir mūsu ikdiena, dramatiski un nenovēršami ietekmēs mūs vismaz turpmākos 100 gadus. Iespēju jau tagad ir tik daudz: daudzkanālu televīzija, video spēles, MP3 atskaņotāji, Internets, bezvadu tīkls, Bluetooth saites un tā sarakstu var turpināt vēl un vēl.
Otra 21gs. ietekmējošā sadaļa ir vielas, kas ietekmē smadzeņu darbību. Plaši izplatītie medicīniskie preparāti, kā ari viegli pieejamās un plaši izplatītas narkotiskās vielas kā „ zālīte” un heroīns.
Elektroniskās iekārtas un farmaceitiskās zāles būtiski ietekmē mūsu smadzeņu šūnu mikroskopisko struktūru un komplekso smadzeņu bioķīmiju. Un tas ir taisnība, ka tas ietekmē mūsu personību, uzvedību un raksturu.
Pirms 300 gadiem, bija vienkārši, mūsu identitāti noteica ģimene, kurā mēs piedzimām un mūsu pozīcija pret šo ģimeni.
Ar Industriālo revolūciju, cilvēkam radās iespēja izrādīt savu iniciatīvu un ambīcijas. Pēkšņi cilvēkiem radās viņu pašu radītie dzīves stāsti, cilvēki paši varēja veidot savu dzīvi.
Šodien ārējā pasaule ir tik pārpildīta, ka tā apdraud mūsu iekšējo pasauli, mēs tiekam nospiesti. Visa kā ir par daudz.
Vienotā identitāte
Šobrīd mēs vairs nezinām vai arī vairs nespējam apzināties, vai vienkārši vairs nevaram apzināties, kur ir mūsu personiskā robeža, jo mūsu dzimšanas dati, laulība, ģimenes informācija, atvaļinājumu bildes, e-pasts, telefona numuri un cita informācija ir pieejami internetā. Mēs vairs nekontrolējam sevi, mēs esam savas robežas nojaukuši un pamazām saplūstam vienotā identitātē. Kur sākas un beidzas mūsu identitāte un kāda tā ir virtuālā vai reālā, vai abu sajaukums, robežas NAV.
Vienīgi ir skaidrs tas, ka šīs robežas ar katru nedēļu kļūst nenoteiktākas. Un tās kļūs vēl vājākas, kad neiročipu tehnoloģijas kļūs pieejamas masām.
Šīs mazītiņi mazītiņās ierīcītes izaicina pasauli, jo ir atklāts kā nervu šūna un silikona neiročips var lieliski pastāvēt viens ar otru un mijiedarboties viens ar otru, apvienojot elektronisko pasauli ar cilvēka ķermeni.
Šobrīd jau ir radīti prototipi implantiem, kas spēj pārvērst smadzeņu viļņus vārdos un kuri spēj skaņas viļņus pārvērst elektroniskos impulsos, tādejādi kurlie cilvēki spēj dzirdēt. Viss jau ir noticis, tagad tikai laika un naudas jautājums.
