Patiesībā nav jādara nekas īpašs, lai trenētu smadzenes, pietiek, ja pievērš mazliet vairāk uzmanības ikdienā veicamām darbībām. Lūk, daži piemēri.
Dodoties ekskursijā, apmeklējiet muzeju vai kādu citu interesantu vietu gida pavadībā. Pievērsiet uzmanību visam, ko gids stāsta. Kad esat nokļuvis mājās, uzrakstiet visu, ko atceraties. Šis vingrinājums iesaista visus atmiņas veidojošos etapus – informācijas uztveršanu, iegaumēšanu un atcerēšanos.
Izvēlieties kādu dziesmu, kura jums patīk, bet kuras vārdus vēl neesat iemācījušies. Noklausieties šo dziesmu tik reizes, cik nepieciešams, lai pierakstītu visus vārdus. Tad iemācieties to dziedāt līdzi! Kad esat tikuši galā ar vienu dziesmu, ķerieties klāt pie nākamās! Ar šī vingrinājuma palīdzību uzlabosiet uztveres, domāšanas un atmiņas spējas. Pildot šādus uzdevumus, kas prasa koncentrēšanos, nervu šūnas izdala acetilholīnu – ķīmisku vielu, kas uzlabo smadzeņu plasticitāti (spēju mainīties, saņemot jaunu informāciju).
Nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm! Vienalga, tā būtu riteņbraukšana, peldēšana, vai jeb kas cits, kas iet pie sirds. Fiziskas aktivitātes labvēlīgi ietekmē hipokampu – smadzeņu sastāvdaļu, kurai ir liela nozīme mācīšanās spējas, atmiņas un telpiskās orientācijas nodrošināšanā.
Ja kādreiz esat vēlējies iemācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu, tad tagad būtu īstais brīdis to sākt darīt! Mūzikas instrumentu spēlēšana māca saskaņoti darboties vairākām smadzeņu zonām, kas nodrošina atšķirīgas funkcijas, piemēram, dzirdi, redzi, smalko kustību koordināciju (skatoties notīs, tiek dota komanda ar pirkstu u.c. kustībām radīt skaņu, un pēc dzirdētā rezultāta iespējams koriģēt skaņu radošās kustības).
Skatoties televizoru, noregulējiet skaļumu mazliet klusāk nekā esat raduši klausīties. Koncentrējaties, līdz spējat tekstam izsekot tik pat viegli, kā iepriekš. Tad turpiniet vingrinājumu, noregulējot skaļumu vēl mazliet klusāk. Atrodoties skaļā vidē, dzirde notrulinās, kļūst grūti saklausīt skaņas nianses, piemēram, var dzirdēt, ko kāds runā, bet nevar saklausīt, ko tieši… Šis vingrinājums palīdzēs to novērst.
Trenējieties, metot bumbu vai kādu citu objektu (dzīvokļa vai mājas atslēgas, piemēram) gaisā un to atkal noķerot. Ja tas izdodas pietiekoši labi, pamēģiniet žonglēt! Šis vingrinājums uzlabo aktivitāti smadzeņu zonās, kas nodrošina redzi, tausti un acu-roku koordināciju.
Izvēlaties aktivitāti, ar kuru jūs labprāt nodarbojaties, piemēram, krustvārdu mīklu minēšanu vai adīšanu. Pavērojiet, vai koncentrējoties un ieguldot vairāk pūļu, jums izdodas darāmo paveikt labāk un ātrāk. Koncentrējot uzmanību un palielinot prasības pret sevi, smadzenēs tiek aktivēti mehānismi, kas uzlabo to spēju mācīties.
Ejiet pastaigāties pa bruģētu ielu. Staigāšana pa grubuļainu virsmu uzlabo vestibulārās (līdzsvara) sistēmas darbību.
Iemācieties atšķirt monētas un dažādas papīra naudas zīmes ar tausti. Ar šo vingrinājumu varat nodarboties, gaidot sabiedrisko transportu vai tikšanos ar kādu.
Kārtīgi izguļaties! Miega laikā smadzenes nostiprina dienas laikā iemācīto un noglabā informāciju ilgtermiņa atmiņā. Tiesa gan, ar gulēšu vien nepietiks, pirms tam kaut kas ir jāiemācās… 
_______
Ja Tev bija saistošs šis ieraksts, tad Tevi varētu interesēt arī šie raksti:
Atjautības uzdevumi smadzeņu darbības attīstībai
______
RigaBrain jautājumi un atbildes
______
Paldies, noderīgs raksts
Prieks, ka raksts noderīgs! Un lai veicās sevis pilnveidošanā un ikdienas smadzeņu treniņos!