Smadzeņu darbība

Pagājušā gadsimta zinātnei nereti tika uzdots jautājums, kā XVIII un XIX gadsimtos varēja rasties tādi līdz pat šim laikam nepārspēti muzikāli ģēniji kā Haidns, Hendelis, Saljeri, Mocarts, Bēthovens, Lists, Šopēns, Čaikovskis u.c. Pēc ilgiem pētījumiem izsmeļošu atbildi varēja dot vienīgi zinātnieku grupa, kurā ietilpa mūzikas vēsturnieki, biogrāfi, psihologi un psihoterapeiti. Pētot dižgaru biogrāfijas, tika secināts, ka viņu ģimenēs mūzikas pamati bērniem tika ielikti jau kopš embrija vecuma un tas neapzināti bija šos cilvēkus virzījis muzikālās ģenialitātes virzienā. Turpmākie secinājumi ir vienkārši un satriecoši, un paver milzu iespējas katram XXI gadsimta bērnam, ja vien to izprot vai vēlas viņa vecāki. Ar nelielu piepūli un labu gribu jebkuram normālā attīstības stadijā esošam bērnam kopš 5 mēnešu (ieņemšanas) vecuma, ir iespējams veidot mērķtiecīgu interesi par mūziku, pat izvēloties noteiktu mūzikas stilu vai novirzienu. Par to arī jaunajiem vecākiem, viņu vectētiņiem un vecmāmiņām un vienkārši ieinteresētiem cilvēkiem turpmākajā rakstā.

Un tātad, idejas pamatā ir ASV pasaulslavenā mūzikas psihoterapeita Dona Kempbela grāmata „Mocarta efekts” (Don Campbell ‘The Mozart efect’), kura jau vismaz gadus desmit ir kļuvusi par bestselleru visā pasaulē. Latviešu lasītājam gan tulkojums latviski nav pieejams, tādēļ jārēķinās ar lasīšanu angļu vai krievu valodās. Attīstot tālāk grāmatas centrālo domu, mūsdienu mūzikas psihoterapijas zinātne ir nonākusi pie atziņas, ka ar noteiktu skaņu un tembru kombināciju palīdzību mērķtiecīgi var iespaidot jebkuras dzīvas būtnes visdažādākās izpausmes formas (tai skaitā augšanu, barošanās kvalitāti, vairošanās dziņu, emocijas, domāšanu u.t.t.), tādēļ pašsaprotams kļūst tas, ka muzikalitāte cilvēkam nav tikai ekskluzīva Dieva dāvana, bet gan apzinātu un neapzinātu muzikālās audzināšanas darbību rezultāts.

Lai lasītājs turpmāk varētu pats izsekot šai domas vienkāršībai un skaidrībai, piemērs no Volfganga Amadeja Mocarta dzīves.

Volfgangs nebūt nebija Mocartu ģimenē vienīgais un arī ne pirmais bērns. Ģimenē jau auga meita Nannerle, un dažādu slimību rezultātā miruši bija divi pirms Volfganga dzimuši mazuļi. Tā XVIII gadsimta sākumā bija normāla parādība, bērni dzima, mira, un neviens pat lāga nesatraucās, ja daža jaundzimušā mūžs ilga tikai dažas stundas vai dienas. Arī Volfgangam garu mūžu neviens neprognozēja, puika bija vārgs un slimīgs. Tomēr dzīvība viņā izrādījās gana sīksta, varbūt, ka pie tās turēties palīdzēja mājās nepārtraukti skanošā mūzika? Vēl nedzimis Volfgangs mātes vēderā katru dienu sajuta viegli plūstošus skaņu viļņus no sava tēva (vietējā firsta kapelmeistara) klavesīna, kurš gan pats komponēja nebeidzamus menuetus galma orķestra vajadzībām, gan regulāri ikdienā spēlēja tā laika populāros Eiropas galma mūzikas skaņdarbus. Mūzika, mūzika, mūzika… kā sākot no rīta gaismas, tā vēl vēlos vakaros sveču gaismā. Bez tam vēl vecākā māsa Nannerle trenējās klavesīna un vijoles spēlēšanā un brīvos brīžos arī māte dziedāja. Tādēļ nav brīnums, ka vēl ne divus gadus vecs, Volfgangs kā savu mīļāko rotaļlietu izvēlējās klavesīna taustiņus. Tālākais jau ir pat skolniekam zināms – pirmais Volfganga Amadeja Mocarta sakomponētais skaņdarbs tapa trīs (!) gadu vecumā, turpmākās kompozīcijas palika aizvien sarežģītākas un nopietnākas, līdz finālā tika sakomponēti neskaitāmi koncerti, operas, simfonijas…

Bet kur noslēpums? Kur Mocarta ģenialitātes formula? Vai tikai un vienīgi tajā aspektā, ka mūzikas klausīšanās kopš ieņemšanas brīža bija Volfganga neaizstājama ikdienas sastāvdaļa?

Izrādās, arī pārējo augšminēto (un arī neminēto) komponistu likteņi ir bijuši līdzīgi. Mūzika pirms dzimšamas, mūzika zīdaiņa autiņos, mūzika pirmos apzinīgos soļus sperot.

Tik tālu no vēstures. Bet ko saka XXI gadsimta zinātne?

Balstoties uz pētījumu rezultātiem, gan arī uz ļoti daudzu mūsdienu pacientu klīnisku izpēti, secinājumi ir sekojoši:
Bērna muzikālā audzināšana sākas jau pirms dzimšanas periodā. Apzināti izvēlōties klausāmo mūziku, ir iespējams vēl nedzimušā bērna gaumi mērķtiecīgi audzināt noteiktā virzienā, metodiski akcentējot mūzikas stilu (tautas mūzika, baroka laika mūzika, romantisma perioda mūzika, opermūzika kā žanrs, simfoniskā mūzika kā žanrs, instrumentālā mūzika kā žanrs, vokālā mūzika kā žanrs, džeza mūzika kā žanrs, pop mūzika kā žanrs u.t.t.). Tātad, ja savu dēlu vai meitu gribat izaudzināt par vijolnieku, no ieņemšanas 5 mēneša pievērsiet uzmanību, lai mājās regulāri skanētu Albinoni, Vivaldi, Hendeļa, Mocarta, Bēthovena orķestrālā mūzika un koncerti vijolei ar orķestri. Ja esat nolēmuši savai atvasītei pianista likteni, ieteicami būtu Mocarta, Bēthovena, Šopēna, Lista, Šūmaņa, Čaikovska u.c. komponistu skaņdarbi klavierēm. Ja vēlēsieties savu bērnu virzīt opermākslas virzienā, tad neiztiksiet bez Karuzo, Kallasas, Pavarotti, Bočelli, Montserates un citu operdziedoņu balsu ierakstiem, ja būsiet nolēmuši savu bērnu virzīt kārdinājumiem bagātajā un riskantajā pop mūzikas virzienā, sāciet ar Beatles’, ‘ABBA’, ‘Rolling Stones’, ‘Genesis’ ierakstu klausīšanos;
Ja nu pirmsdzimšanas muzikālās audzināšanas periods ir nokavēts, pats produktīvākais nākamais posms ir no 0 – 2 gadu vecumam. Arī jau piedzimušais bērniņš pirmajos dzīves mēnešos un gados ir pragmatiski muzikāli audzināms un virzāms, tikai efekts būs par dažiem procentiem zemāks. Tas pats eventuāli attiecas arī uz vecuma posmu no 2 – 7 gadiem. JA AR BĒRNU LĪDZ SKOLAS VECUMA SASNIEGŠANAI VISPĀR NEBŪS MUZIKĀLI STRĀDĀTS, VIŅAM IR LIELA IESPĒJA BŪT VIENKĀRŠI NEMUZIKĀLAM, taču ne tikai, jo līdz ar to viņa emociju slieksnis būs vāji attīstīts un zems, potenciāli viņš dzīvē sliktāk spēs sajust (vai nespēs nemaz) tādas emocionālas izjūtas kā mīlestība, draudzība, dzimtenes mīlestība, ģimenes apziņa. Muzikāli neattīstītam bērnam būs sliktākas sekmes skolā kā muzikāli attīstītajiem, būs arī problēmas ar komunikāciju, var arī parādīties dažādas nesavaldības un agresijas formas;
Mūzika ne tikai emocionāli attīsta bērnu, bet arī garīgi līdzsvaro un sakārto viņu. Skeptiķiem laiks pasmīkņāt? Nav vērts, izpētes centros vairāku tūkstošu bērnu smadzeņu encefologrammu analīzes uzskatāmi pierāda aktīvu abu smadzeņu pusložu sinapšu ķēžu saslēgšanos un pastiprinātus neironu aktivitāšu uzliesmojumus tajos smadzeņu rajonos, kuri citādi ir inerti. Un tā tas notiek tikai to bērnu smadzenēs, kuri uzmanīgi klausās (nesajauciet to ar uzbāzīgu fona troksni) mūziku vai vēl labāk, paši muzicē vai līdzdarbojas mūzikai (dzied, spēlē, dejo). Savukārt ilgstoši un uzbāzīgi fona trokšņi vai mūzika sadzeņu aktivitāti bremzē (līdzīgi, kā inficēts dators bremzējas, tā smadzenes ir spiestas daļu sava potenciāla ziedot tam, lai mēs no lieka trokšņa nesajuktu prātā);
Mūzika palīdz izvairīties no infekcijām un garīgajām slimībām. Tieši tā, emocionāli stabils, garīgi un fiziski attīstits bērns daudz mazāk ir pakļauts riskam saslimt ar dažādām vīrusu infekcijām kā arī ar neirotiskām un psihiskām kaitēm, kā emocionāli nestabils, garīgi un fiziski neattīstīts bērns.

Saliekot kopā secinājumos ietverto, jautājums – kāpēc bērnībā izdzīvoja vārgais Volfgangs Amadejs Mocarts un kāpēc savas dzīves laikā radīja ģeniālus emocionāli muzikālus sacerējumus, ir atbildēts. Tā pati formula attiecas arī uz visiem pārējiem mūzikas dižgariem un turpmāk var attiekties arī uz Jūsu bērnu!

Jā, bet ko reāli šeit un tagad var darīt jaunie tēti un māmiņas, gādīgie vectētiņi un vecmāmiņas, laipnie onkoļi un tantes savu mazo un pat vēl nedzimušo mīluļu nākotnes vārdā?

Topošās māmiņas, esot gaidībās, var visvairāk. Ja māk, var pašas muzicēt, ja nē, kopā ar savu vēl nedzimušo mazuli vismaz vienu reizi diena pa pusstundiņai lai paklausās mierīgu klasisko mūziku. Ja izvēlēsiesies kādu konkrētu mūziku (piem. ieteicami ir J.S.Baha „Brandenburgas koncerti”, V.A.Mocarta „Mazā naktsmūzika”, L.V.Bēthovena „Mēnesnīcas sonāte”, F.Lista „Mīlas sapņi” u.c.), jau tūlīt pēc mazuļa piedzimšanas novērtēsiet rezultātus, mūzika, kura būs skanējusi mazulim puncī esot, strādās ar izteikti nomierinošu raksturu viņa satraukuma remdēšanai šīs pasaules dzīves brīžos. Bet to, cik jaunajai māmiņai ir svarīgi, lai mazais būtu mierīgs un līdzsvarots, zin ikviena mamma. Tas pats attiecas jau uz piedzimušu bērniņu attīstību – nomoda stundās mērķtiecīgi izvēlēta mūzika audzinās Jūsu bērna gaumi un iespaidos attīstību, kā arī tālāko likteni. Lai nerastos pārpratumi, piebildīšu, ka nekādā gadījumā maza bērna klātbūtnē nedrīkst dārdināt agresīvu rok mūziku, metālu, nav ieteicami arī aktīvs džezs un piesardzīgi ir jāizturās pret XX un XXI gadsimtu disonanšu un dinamikas bagātajiem simfoniskās un kamermūzikas sacerējumiem. Tāpat jāatceras vēl kāda aksioma, nekad par daudz bērnam nebūs viņa nacionalajai identitātei atbilstošas šūpuldziesmas no folkloras mantojuma pūra. Citiem radiniekiem es iesaku bērna attīstības vārdā padomāt par kāda kvalitatīva mūzikas instrumenta vai mūzikas atskaņotāja (CD, MCD, MP3 u.t.t.) iegādi mazajam cilvēkam, iepriekš, protams, vienojoties ar bērna vecākiem.

Neapšaubāmi, katrs gadījums ir individuāls un atsevišķas uzmanības vērts, tādēļ vecākiem ir ieteicami konsultēties ar receptīvās mūzikas terapijas specialistiem. Latvijā viņu ir maz, labāka situācija ir Krievijā un Vācijā, taču visvairāk vecāku savu mazuļu muzikālās attīstības (un ne tikai!) nākotnei uzmanību pievērš ASV, Austrālijā, Japānā un Ķīnā. Varam jau neticēt, bet, ja iedziļinamies statistikā, lielākais īpatsvars pasaulē jaunatklātu muzikālu talantu pēdējos gados nāk tieši no jau minētajiem reģioniem. Latvijā piedāvājums ir mazs, vairums mūzikas terapijas speciālistu ir specializējušies darbā ar rehabilitāciju vai pacientiem ar speciālajām vajadzībām, un tas jau ir cits stāsts, tomēr interesentiem nevajag krist izmisumā, tie kas meklē, tie arī atrod. Neraudāsim arī par to, ka pie mums, Latvijā, nav tādu hi-fi sistēmas labiekārtotu kabinetu kā ASV un Japānā, kur topošās māmiņas zviln mīkstos dīvānos un speciālistu laboranti uz viņu briestošajiem punčiem izvieto mazu skaļrunīšu sistēmas, no kurām skan dievišķīga mūzika, to pašu var izdarīt katra māmiņa, lai kādos apstākļos vai krīzes situācijā viņa neatrastos, uz sava vēdera uzliekot elementāras austiņas no jebkura veida pleijera. Paliek atklāts jautājums, kādu mūziku atskaņot savam mazajam mīlulim? Bet tas jau ir katras mammas pašas kompetencē, kādā jomā un ampluā viņa vēlas redzēt savu jaundzimušo vai vēl nedzimušo bērniņu nākotnē.

Sazināšanās ar autoru:
e-mail: birzkops@inbox.lv